Skriešana kopā ar suni: kā to uzsākt?

Fiziskās spējas

Iespējams, tikpat svarīga kā vēlme skriet ir arī jūsu suņa spēja to darīt. Vecums ir svarīgs faktors, lai izlemtu, kā un kad skriet kopā ar suni. Dabiski lielām suņu šķirnēm nav ieteicams skriet garas distances pirms pieaugšanas. Tas ir tāpēc, ka augošā kucēna kauli un locītavas pirms pilnīgas to attīstīšanās ir jutīgas pret traumām. Pat ja suns ir pietiekami vecs, veterinārārsta apskate pirms jaunas, pasmagas fiziskas aktivitātes uzsākšanas ir viena no labākajām lietām, ko varat darīt. Suņi ir stoiski dzīvnieki un diezgan labi slēpj traumas un slimības no saviem saimniekiem. Jūsu veterinārārsts varēs pateikt, vai suns var droši skriet. Ja pamanāt, ka sunim ir grūti vai viņš atpaliek, vislabāk apstājieties un ļaujiet sunim atpūsties vai turpiniet ceļu ejot. Nekad nespiediet suni skriet kopā ar jums.

Ja sunim ir liekais svars, un tas ir iemesls, kādēļ esat nolēmis sākt ar viņu skriet, ņemiet vērā, ka sākumā viņš droši vien nebūs pietiekami labā formā, lai to darītu. Ļoti pakāpeniski palieliniet viņu izturību.

Skriešanas uzsākšana kopā ar suni

Lai sāktu skriet ar veterinārārsta atļauju, ir nepieciešama ļoti neliela apmācība. Ērtai skriešanai kopā parasti ir nepieciešama tikai parasta paklausība. Tomēr pārliecinieties, ka suns nevelk jūs dažādos virzienos un nesapinas ar pavadu ap jūsu kājām; tas ir svarīgs drošības pasākums jums abiem; ļaujot sunim vadīt skrējienu, jūs varat pakļaut riskam pats savus muskuļus un locītavas. Jums arī jāpārliecinās, ka jūsu suns spēj apstāties, apsēsties un palikt stāvot tad, ja jums būs jāgaida pie luksofora vai jāšķērso takas, pa kurām iet daudzi. Vispirms sāciet pamazām un pakāpeniski pārejiet uz garākiem skrējieniem, lai izvairītos no traumām, tāpat kā tad, kad pirmo reizi sākat skriet pats.

Kā jau minējām sākumā, suņiem patīk ostīt un pētīt. Maz ticams, ka jūsu skriešanas temps būs ideāli piemērots jūsu sunim, tāpēc, ja tas ir iespējams un droši, ļaujiet sunim skriet bez pavadas. Tam ir būtiski, lai suns vienmēr atgrieztos, kad jūs viņu saucat, un tā ir viena no svarīgākajām komandām, lai attiecības ar suni būtu laimīgas. Ja suns lieliski klausa, tas ir droši, un vietējie noteikumi to atļauj, suns var būt bez pavadas, un gandrīz visiem suņiem tas patīk. Suns var apstāties, sajūtot kādu interesantu smaržu, un pēc tam atkal viegli jūs panākt. Tas sunim nodrošinās daudz dabiskākas fiziskās aktivitātes un ļaus jums abiem justies nesaspringtāk.

Jūs pamanīsiet, ka, suņa fiziskajai formai uzlabojoties, viņš spēs ātrāk veikt garākas distances. Skriešanas laikā pārbaudiet suņa ķepas, skatoties, vai nav traumēti pēdu spilventiņi vai ieplīsuši nagi. Pat tad, ja traumas dēļ suņs sāk klibot, dažkārt viņš var būt tik laimīgs, ka ir kopā ar jums, ka attiecīgajā brīdī to pat nepamana un neizrāda. Jūsu ziņā ir pārliecināties, ka fiziskās aktivitātes laikā ar suni viss ir kārtībā.

Ja skriešana kopā ar suni kļūst par regulāru jūsu ikdienas sastāvdaļu, varat arī vēlaties konsultēties ar veterinārārstu par pareizu uzturu. Tāpat kā sportistiem, aktīviem suņiem vajag vairāk kaloriju un daudzveidīgāku barību nekā parastiem suņiem, kuri gulšņā uz dīvāna. Pareizs uzturs un fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīga, lai suns būtu vesels, un to apvienojums nodrošinās jūsu labākajam draugam ilgu un laimīgu mūžu.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Vai visus suņus vajadzētu ņemt līdzi skriet? Nē. Suņi, tāpat kā cilvēki ir dažādi, un dažiem patīk skriet, bet citiem nepatīk. Svarīgākas ir pastaigas, fiziskās aktivitātes bez pavadas un iespēja ostīt un pētīt. Konsultējieties ar veterinārārstu arī par jebkādām veselības problēmām, piemēram, par artrītu vai sirds slimībām, kas varētu kaitēt skriešanai.
2. Kad vislabāk skriet kopā ar suni? Kopumā vislabākā ir suņa fiziskā aktivitāte agri no rīta un vēlu pēcpusdienā/vakarā. Tas ļauj izvairīties no dienas karstuma.
3. Vai manam sunim ir nepieciešama speciāla barība, ja es ņemu viņu līdzi skriet? Iespējams, ka nē, ja vien šī fiziskā aktivitāte nav ļoti intensīva. Ja suns patērē vairāk kaloriju un viņam ir veselīgs svars, sunim var būt nepieciešams tikai nedaudz vairāk parastās barības. Regulāras svara un ķermeņa stāvokļa pārbaudes pie veterinārārsta ir noderīgas, lai pielāgotu barības daudzumu. Ja konstatējat, ka suns kļūst pārāk tievs, ēdot parasto "dzīves posmam" atbilstošo barību, veterinārārsts var ieteikt barību ar lielāku kaloriju daudzumu.