Jaundzimušo kucēnu aprūpe: 5 lietas, kas jums jāzina

3. Zīdīšana un barošana

Dažu pirmo dzīves nedēļu laikā kucēni uztura ziņā paļaujas tikai uz māti. Kaut arī viņa šajā laikā var būt mazāk aktīva, zīdīšana patērē lielu mātes enerģiju, tādēļ viņai dienā nepieciešamais kaloriju daudzums ir daudz lielāks, norāda Kennel Club. Lai nodrošinātu gan mātes, gan kucēnu atbilstošu uzturu zīdīšanas laikā, māte dienas laikā ir vairākas reizes jābaro ar labas kvalitātes barību, kas paredzēta kucēniem. Veterinārārsts varēs ieteikt kucei zīdīšanas laikā dodamās barības tipu un daudzumu.

Šajā laikā ir svarīgi uzraudzīt kucēnu svaru. Ja ievērojat, ka kāds no kucēniem nesaņem pietiekami daudz uztura, jūs varat pievērst viņam uzmanību tad, kad pienācis zīdīšanas laiks, un palīdzēt mazākajiem kucēniem tikt pie tiem pupiem, kuros ir vairāk piena. Arī tie kucēni, kuri bieži smilkst vai īd, var būt izsalkuši, tādēļ arī viņiem jāpievērš lielāka uzmanība barošanas laikā.

Ja mazākie kucēni vēl arvien nesāk veselīgi augt vai pieņemties svarā, runājiet ar veterinārārstu. Var būt nepieciešams uzņemties iniciatīvu un barot viņus ar pudelīti. PDSA saka, ka svarīga ir arī uzmanības pievēršana tam, lai mātei nav mastīta, piena dziedzeru iekaisuma, pazīmes, jo tas var traucēt piena ražošanu. Mastīta pazīmes ir sarkani un pietūkuši pupiņi un izvairīgums zīdīt kucēnus. Kuce var pat uzrūkt kucēniem, kad viņi mēģina ēst. Ja ievērojat šīs pazīmes, nekavējoties sazinieties ar veterinārārstu.

Līdz ceturtajai vai piektajai nedēļai sāk izšķilties kucēnu zobi, un palēninoties saražotajam piena daudzumam, sākas kucēnu pieradināšana pie cietās barības. Kad pamanāt, ka kucēni sāk izmēģināt mammas barību, pienācis laiks viņiem iedot pašiem savu bļodiņu ar kucēnu barību. Sākumā jūs varat vēlēties iemērcēt sadrupinātu barību nelielā daudzumā silta ūdens, lai padarītu to mīkstāku jaunajiem, mazajiem zobiņiem.

4. Veselība

Mazie kucēni ir uzņēmīgi pret slimībām un infekcijām, tādēļ jums ir jāpievērš viņiem uzmanība. Jaundzimušie kucēni ir regulāri jāpārbauda, skatoties, vai nav nekādu infekcijas vai sliktas veselības pazīmju. Paziņojiet veterinārārstam par visu neparasto, piemēram, vemšanu, caureju vai kucēnu, kas nevar nostāvēt kājās vai neēd.

Mazi kucēni ir īpaši neaizsargāti pret blusām un citiem parazītiem, saka Blue Cross, tādēļ aprunājieties ar savu veterinārārstu par parazītu kontroli. Kaut arī zīdīšanas laikā saņemtās antivielas dzīves pirmo nedēļu laikā palīdz aizsargāt kucēnus pret slimībām, pēc sešām līdz astoņām nedēļām šīs antivielas vairs nav efektīvas, tādēļ jāveic kucēnu pirmā vakcinācijas kārta. Neaizmirstiet, ka jums un visiem ģimenes locekļiem un ciemiņiem ir rūpīgi jānomazgā rokas pirms kucēnu aiztikšanas, lai tas palīdzētu samazināt risku, ka kucēni var saslimt uz rokām potenciāli esošo kaitīgo baktēriju iedarbības rezultātā. Laba doma varētu būt arī noteikšana, lai mājās netiktu ienākts ar apaviem vai vismaz tiktu ienākts ar tīrām/pārsegtām apavu zolēm, lai no āra netiktu iekšā ienestas kaitīgas baktērijas un vīrusi.

5. Socializācija

Sasniedzot ceturto nedēļu, kucēni ir jau gatavi sākt socializāciju ar cilvēkiem un citiem suņiem. Laiks no ceturtās līdz divpadsmitajai nedēļai ir būtisks posms, kurā kucēniem ir jāiepazīst pasaule, lai viņi kļūtu par nosvērtiem, laimīgiem suņiem, kā norāda PDSA. Slikti socializēti suņi mēdz izaugt par nervoziem suņiem, kuriem ir uzvedības problēmas. Tādēļ, neatkarīgi no tā, vai plānojat paturēt kucēnus vai atrast viņiem labas mājas, jums ir svarīgi viņus apmīļot un ar viņiem rotaļāties, ļaujot viņiem pētīt un spēlēties, un nodrošināt viņiem pēc iespējas vairāk jaunas pieredzes.

Jaundzimušo kucēnu aprūpe ir darbietilpīga, tomēr šīs pāris pirmās nedēļas paiet vienā mirklī. Ja kucēni tiks adoptēti, jūs jau drīz no viņiem atvadīsieties, un jums būs žēl to darīt. Izbaudiet laiku kopā ar kucēniem, kamēr vēl to varat, un, kad būs laiks no viņiem šķirties, jūs varēsiet justies apmierināts, zinot, ka esat viņiem nodrošinājis vislabāko iespējamo dzīves sākumu.