1901. gadā dzimušais doktors Moriss bija tālredzīgs klīniskā uztura jomā. Viņš uzskatīja, ka uzturu var izmantot, lai uzlabotu veselības stāvokli lolojumdzīvniekiem ar konkrētām veselības problēmām. Laikā, kad lielākoties veterinārārsti strādāja ar mājlopiem, viņš rūpējās par lolojumdzīvniekiem un to saimniekiem, 1928. gadā atvēra Raritan slimnīcu lolojumdzīvniekiem Edisonā, Ņūdžersijā. Tai laikā tā bija tikai otrā mazo šķirņu dzīvnieku slimnīca Amerikas Savienotajās Valstīs.
Dr. Morisam bija jaunas idejas par to, kā kontrolēt lolojumdzīvnieku slimības. Rutgersa Universitātes bioķīmijas nodaļā viņš strādāja kopā ar Dr. Džimu Alisonu, lai radītu metodes mazo dzīvnieku slimību diagnosticēšanai. Viņa idejas bija jaunas, tās ne vienmēr tika labi uzņemtas, taču Dr. Moriss drīz vien pierādīja sevi kā ekspertu lolojumdzīvnieku barības jomā.
Pēc sadarbības uzsākšanas ar uzņēmumu Hill Packing Company Topekā, Kanzasā lolojumdzīvnieku barības iepildīšanai bundžās Dr. Moriss nodibināja labdarības organizāciju mazajiem dzīvniekiem. Morisa dzīvnieku fonds (The Morris Animal Foundation) turpina nodrošināt finansējumu mazo šķirņu dzīvnieku pētījumiem, savvaļas dzīvnieku pētījumiem un finansējumu veterinārās medicīnas studentu stipendijām. Šobrīd tas ir lielākais lolojumdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības pētījumu bezpeļņas fonds pasaulē, kura finansējums ir sasniedzis 50 miljonus ASV dolāru kopš tā dibināšanas 1948. gadā.
Dzīves laikā Dr. Moriss aktīvi darbojās mazo šķirņu dzīvnieku jomā. Viņš bija pirmais Amerikas dzīvnieku slimnīcu asociācijas (AAHA — American Animal Hospital Association) prezidents un Amerikas veterinārās medicīnas asociācijas (AVMA — American Veterinary Medical Association) prezidents. Viņš vadīja arī komiteju, kas strādāja, lai izveidotu lolojumdzīvnieku barību standartus, un vēlāk šie pūliņi pārtapa par pamatu tam, ko šodien izmanto Amerikas dzīvnieku barības ražošanas kontroles asociācija (AAFCO —Association of American Feed Control Officials).
Dr. Moriss nomira 1993. gadā 92 gadu vecumā.
