Vai esat noraizējies par to, ka pēc sterilizēšanas jūsu mājdzīvnieki mainīsies?

Kad cilvēki runā par kaķu un suņu sterilizēšanu, viņi uztraucas par daudzām lietām. Jūs varat būt dzirdējuši, ka kaķu un suņu sterilizēšana rada viņu uzvedības izmaiņas, liek aptaukoties, var radīt apspalvojuma izmaiņas un pat urīna nesaturēšanu. Aplūkosim šos jautājumus un noskaidrosim, vai tās tiešām ir īstas problēmas.

Uzvedība

Man reiz bija kliente, kuru konsultāciju telpā ievilka viņas milzīgais, nekastrētais bokseris. Suns apostīja manu dibengalu un visu pārējo, apčurāja dažādas mana kabineta vietas un bija pilnīgi nekotrolējams. Es pajautāju suņa saimniecei, vai viņa nav nekad apsvērusi kastrāciju, un viņa atbildēja: "Jā, tomēr mēs nevēlamies mainīt savu suņa raksturu!" Tātad – kādas uzvedības izmaiņas mēs varam sagaidīt?

• Gan suņi, gan kuces pēc sterilizācijas droši vien būs mazāk agresīvi.

• Pastāv arī mazāka iespēja, ka vīriešu kārtas suņi klaiņos apkārt, tādēļ viņi būs piejaucētāki un labāk piemēroti dzīvei mājās. Tas arī nozīmē to, ka viņiem būs mazāk iespēju gūt traumu un, it īpaši runču gadījumā, izplatīt slimības.

• Nekastrēti runči un suņi urinē daudzās vietās, tā iezīmējot savu teritoriju. Tas var būt nevēlami, ja notiek jūsu vai citu cilvēku mājoklī. 

Es domāju, ka piekritīsiet, ka šādas uzvedības izmaiņas ir visai vēlamas!

Pieņemšanās svarā un aptaukošanās

Hormonu līmeņa izmaiņas pēc sterilizācijas mazliet palēnina vielmaiņu. Tas nozīmē, ka organisms patērē mazāk kaloriju un, patiesi, neievērojot piesardzību, mājdzīvnieki var pieņemties svarā. TOMĒR labā ziņa ir tā, ka par to nav jāuztraucas. Šeit ir daži ieteikumi, kā no tā izvairīties.

• Regulāra svēršana. Sterilizēšana parasti notiek 4-6 mēnešu vecumā. Mājdzīvnieku augšanas laikā ir jāveic to regulāra svēršana. Tā jūs varat izsekot viņu augšanai un arī veterinārārsts var pārliecināties, ka viņiem ir veselīgs un pietiekami mazs svars. Ja zināsiet sava mājdzīvnieka ideālo svaru vēl pirms viņa sterilizēšanas, jūs būsiet izdevīgākā pozīcijā.

• Atcerieties, ka tad, ja jūsu mājdzīvnieks vēl aug, viņš pēc sterilizācijas tik un tā pieņemsies svarā. Palūdziet, lai veterinārārsts jums parāda, kā noteikt ķermeņa masas indeksu (BCS). Tas jums palīdzēs noskaidrot, vai svara pieaugums ir veselīgs.

• Esiet gatavs mainīt sava mājdzīvnieka barību. Vienkārša barības daudzuma samazināšana var būt bīstama, jo līdz ar to var notikt nepietiekama proteīna, vitamīnu vai minerālvielu daudzuma saņemšana. Tas arī liks jūsu mājdzīvniekam just izsalkumu un biežāk ubagot vai čiept ēdienu. Aprunājieties ar veterinārārstu par apjomīgāku barību ar mazāku enerģētisko vērtību, kas ir piemērota sterilizētiem kaķiem vai suņiem. Ja jūsu mājdzīvnieks vēl turpina augt, nemainiet viņa barību, neaprunājoties ar veterinārārstu, jo pirms barības maiņas viņam ir jābūt pietiekami izaugušam. 

• Mājdzīvnieka barības sadalīšana mazākās porcijās un biežāka barošana var viņam palīdzēt justies paēdušākam visas dienas garumā. Vislabāk piemērotas ir 3-4 ēdienreizes suņiem un ne vairāk kā 6-8 ēdienreizes kaķiem. Ja esat darbā, jums var lieliski noderēt barotavas ar taimeri. Mitrajā barībā ir lielāks ūdens saturs nekā sausajā barībā, tādēļ tā var palīdzēt dzīvniekam justies labāk paēdušam. Pamēģiniet izmantot mitro barību vai paraugieties, vai jūsu mājdzīvnieks ēd barību, kurai pievienots ūdens. Tas var palīdzēt radīt sāta sajūtu.

Kažoka un apspalvojuma izmaiņas

Daži mājdzīvnieku īpašnieki ir par to ļoti noraizējušies. Tomēr, faktiski, pēc sterilizācijas kažoka stāvoklis mainās diezgan reti. Dažām spanielu sugām kažoks kļūst pat mazliet kuplāks. Dažiem gaišas krāsas kaķiem, piemēram, siāmiešiem, var izaugt tumšāka spalva vietā, kurā tā apcirpta pirms operācijas veikšanas. Šādas izmaiņas ir retas un tikai estētiskas, un tās nerada nekādu problēmu ne kaķiem, ne suņiem. 

Urīna nesaturēšana

Sievišķie hormoni palīdz uzturēt urīnpūšļa tonusu un pareizu darbību suņiem. Tā kā sterilizācijas rezultātā tiek pārtraukta arī hormonu veidošanas, reizēm vecumdienās notiek urīna nesaturēšana. Parasti tā ir redzama kā urīna noplūde tikmēr, kamēr suns ir aizmidzis vai maina pozu. Tas ietekmē aptuveni 5 % kuču, un šķietami šī problēma ir nopietnāka lielākiem, masīvākiem un gados vecākiem dzīvniekiem. Pieejami ir medikamenti, kuri var labi palīdzēt, un, manuprāt, sterilizācijas rezultātā novērstais vēža risks ir pamatots arguments par labu sterilizācijas veikšanai.

Es kā mājdzīvnieku saimniece un arī veterinārārste uzkatu, ka sterilizācijas radītās priekšrocības ir daudz svarīgākas par šiem nelielajiem riskiem. Jūs varat izlasīt vairāk par šīm priekšrocībām veselībai mūsu rakstos par suņu un kaķu sterilizēšanu.