Kristāli un akmeņi suņu un kaķu urīnā

Dažu kaķu un suņu urīnā nereti veidojas sīki kristāliņi, kas pārvēršas nierakmeņos vai urīnpūšļa akmeņos. Šie kristāliņi ir tik mazi, ka to pamanīšanai nepieciešams mikroskops, taču tie var radīt problēmas pat tad, kad vēl nav kļuvuši lielāki. Atkarībā no cēloņa tie var būt vai nebūt iemesls bažām. Dažreiz tā ir vienkārša infekcija, kas ir viegli ārstējama, bet citkārt kristāli var liecināt par slimību citur organismā vai vides problēmām, piemēram, par kaķu dzīves apstākļu izraisītu stresu.

Kāpēc mājdzīvnieku urīnā veidojas kristāli?

Viens no galvenajiem nieru uzdevumiem ir filtrēt asinis, lai uzturētu drošu un veselīgu noteiktu minerālvielu, piemēram, nātrija, fosfora un kalcija, līmeni. Tas nozīmē, ka ir normāli, ja urīnā ir dažas minerālvielas. Tās tiek izskalotas katru reizi, kad dzīvnieks čurā. Kristāli veidojas, ja kaut kas mainās, izjaucot šo rūpīgi veidoto līdzsvaru. Var gadīties, ka urīnā parādās pārāk daudz noteiktu minerālvielu vai urīns kļūst pārāk koncentrēts. Iedomājieties tējas tasi. Pievienojiet tējkaroti cukura un iemaisiet. Cukurs izšķīst un vairs nav redzams. Turpiniet pievienot arvien vairāk un vairāk, un galu galā nepietiks tējas, lai paslēptu visu cukuru, un tas kļūs redzams kristāliņu veidā. Lai novērstu šo problēmu, ir nepieciešams vai nu vairāk tējas, vai mazāk cukura.

Vai kristāli urīnā ir problēma?

Dažiem mājdzīvniekiem daži mikroskopiski kristāliņi var būt pilnīgi normāli un nekad tā arī neradīs problēmas, taču ir gadījumi, kad ir noteikti jāuztraucas par kristālu klātbūtni. Dažos gadījumos tie liecina par aknu vai nieru slimībām, urīnpūšļa infekciju, saindēšanos, stresu vai iedzimtām problēmām, piemēram, dalmāciešiem un buldogiem.Lai gan kristāli ir mikroskopiski, redzamas pazīmes, kas var brīdināt par to klātbūtni. Tās parasti ir cistīta (urīnpūšļa iekaisuma) pazīmes, un iespējams tās ir bijušas arī kādam no jums. Ja esat to piedzīvojis, jūs zināsiet, cik tas ir nepatīkami. Pazīmes var būt šādas:

• asinis urīnā;
• mēģināšana urinēt biežāk nekā parasti, bet tikai neliels daudzums urīna;
• smilkstēšana vai vokalizēšana, mēģinot urinēt;
• urinēšana neparastās vietās vai aizmiršana par to, ka nedrīkst čurāt telpās;
• sasprindzinājums urinējot.

Dažreiz kristāli var salipt kopā un izveidot akmeņus, kas var izraisīt bojājumu un iekaisumu, un, it īpaši runčiem vai suņiem ar šaurāku urīnizvadkanālu, pilnībā bloķēt urīna plūsmu. Šajā situācijā ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Mēs visbiežāk redzam aizsprostojumus runčiem, jo urīnizvadkanāls ir tik šaurs, ka to var viegli bloķēt kristāli, mazītiņi akmeņi vai pat iekaisuma šūnas, kas darbojas kā aizsprostojums. Ja šis aizsprostojums ilgst vairāk par dažām stundām, var rasties nieru mazspēja vai plīst urīnpūslis, un abos šajos gadījumos rezultāts var būt letāls. Ja jūsu mājdzīvniekam ir cistīta pazīmes, tad jādodas pie veterinārārsta, bet, ja viņš nespēj izvadīt urīnu, nepieciešams tūlītējs, steidzams ārsta apmeklējums.

Ne visi kristāli ir vienādi.

Ir dažādi kristālu veidi, kas var veidoties urīnā, un tos izraisa dažādas slimības un procesi. Apskatīsim tos vispirms sākot ar visbiežāk sastopamajiem.

• Struvīts. To sauc arī par magnija amonija fosfātu, jo to veido šie minerāli. Suņiem un kaķiem ir ļoti atšķirīgi to izraisošie iemesli. Suņiem tas praktiski vienmēr ir urīnceļu infekcijas rezultāts. Baktērijas padara urīnu sārmaināku, nekā tam vajadzētu būt, un var veidoties struvīta kristāli, ─ jo skābā urīnā tie nevar veidoties. Tomēr, pirms sākam runāt par kristālu veidiem, jāpasaka arī daži vārdi par terminu, ko, iespējams, jau esat dzirdējuši ─ kaķu apakšējo urīnceļu slimība (FLUTD). FLUTD ir nosaukums visām kaķu urīnpūšļa un urīnizvadkanāla slimībām, un tām visām ir kopīgi simptomi, kurus mēs aprakstījām iepriekš. Visi akmeņi un kristāli, par kuriem mēs runāsim vēlāk, ir iekļauti "FLUTD grupā". Taču, faktiski, visbiežākais FLUTD cēlonis ir kaķu idiopātiskais cistīts (FIC) ─ sarežģīta slimība, kas ir saistīta ar stresu. Varat lasīt vairāk par FLUTD šeit!
• Kalcija oksalāts. Dzīvniekiem, kuru urīnā ir palielināts kalcija un/vai oksalātu daudzums, var veidoties šie kristāli un akmeņi. To novēro arī saistībā ar dažām slimībām, piemēram, hiperkalcēmiju un dažiem vēža veidiem. Kalcija oksalāta akmeņiem šķietami patīkama vide ir nieres, kā arī urīnpūslis. Dažām šķirnēm, piemēram, Jorkšīras terjeriem, šnauceriem un Lhasas Apso, šie akmeņi rodas biežāk nekā citām šķirnēm.
• Amonija urāts. Gan suņiem, gan kaķiem šie kristāli un akmeņi var liecināt par aknu slimību. Asins analīzes palīdzēs jūsu veterinārārstam noteikt, vai tas ir cēlonis, un, iespējams, viņš vēlēsies veikt arī aknu biopsiju, lai noskaidrotu vairāk. Tomēr šie kristālu veidi visbiežāk sastopami noteiktām šķirnēm kā iedzimta problēma. Visbiežāk šī problēma skar dalmāciešus un angļu buldogus.
• Cistīts. Šī ir visretāk sastopamā problēma no četrām minētajām, un visbiežāk tā ir iedzimta un pārmantota tādām šķirnēm kā angļu buldogi, takši, baseti un ņūfaundlendi. Tā gandrīz vienmēr ir suņiem, nevis kucēm, un dažos gadījumos to var ietekmēt testosterons.

Kā mēs ārstējam kaķu un suņu problēmas, kas saistītas ar kristāliem urīnceļos?

Kā jau droši vien nojaušat, dažādiem kristālu veidiem un dažādiem cēloņiem ir nepieciešama dažāda rīcība. Iespējams, ka nezināt, bet visu šo slimību ārstēšanā var palīdzēt terapeitiskā barība.

Pirmkārt, veterinārārstam būs jānoskaidro, ar kāda veida kristāliem vai akmeņiem jums ir darīšana un vai tā pamatā ir citas veselības problēmas. Viņiem būs nepieciešams svaigs urīna paraugs, un viņi gandrīz noteikti vēlēsies veikt asins analīzes un, iespējams, pat rentgena vai ultraskaņas izmeklējumus, lai pārbaudītu, vai nav kristālu vai akmeņu. Lai palīdzētu noteikt akmeņu veidu, var izmantot rentgena starus, tāpēc testēšana ir svarīgs solis, lai noskaidrotu akmeņu veidu un pēc tam arī izvēlētos vislabāko ārstēšanu.

Jāsāk šīs problēmas iemeslu ārstēšana. Var notikt antibiotiku lietošana urīnpūšļa infekcijas gadījumā, stresa novēršana struvītu gadījumā vai aknu slimības ārstēšana amonija urāta gadījumā.

Jūsu veterinārārsts gandrīz noteikti ieteiks ārstniecisku barību. Visiem iepriekš minētajiem gadījumiem, izņemot kalcija oksalāta akmeņus, šī barība var izšķīdināt kristālus un akmeņus, ja to pareizi lieto kopā ar citiem ārstēšanas veidiem, ─ un tas nozīmē, ka, par laimi, daudzu akmeņu veidu ārstēšanai nav nepieciešama operācija. Tomēr, ja vien tas ir iespējams, kalcija oksalāta akmeņi jāizņem ķirurģiski, un pēc tam var dot ārstniecisku barību, lai novērstu šīs problēmas atkārtošanos. Šiem pārtikas produktiem ir daudz priekšrocību, piemēram, mainīts minerālvielu saturs, īpaši izvēlēts urīna pH līmenis, omega3 no zivju eļļas, kas cīnās pret iekaisumiem, un dažos produktos ir arī dabiskas piedevas, kas palīdz mazināt stresu.

Ļoti svarīgs ir arī ūdens patēriņš. Vai atceraties tējas tasi, ko pieminējām sākumā? Labs ūdens patēriņš nodrošina augstu urīna caurlaidību un nozīmē, ka minerālvielas tiek izskalotas, kamēr vēl nav sākušas veidot kristālus un akmeņus. Konsultējieties ar veterinārārstu par labākajiem veidiem, kā palielināt ūdens uzņemšanu. To varētu izdarīt ar mitro barību, iemērcējot sauso barību vai izmantojot tādas palīgierīces kā ūdens strūklakas.

Kā vienmēr, ja jums ir jebkādas bažas par savu mīluli vai kaut kas gluži vienkārši nešķiet pareizi, aizvediet to pie veterinārārsta. Tā nekad nav veltīga laika izšķiešana, un vienmēr ir labāk laicīgi pamanīt problēmu, nekā gaidīt līdz brīdim, kad jau ir par vēlu.