Demence suņiem: pazīmes, simptomi un kognitīvās disfunkcijas pārvaldīšana

Kad suns novecos, jūs droši vien gaidīsiet, ka viņam samazināsies enerģija un spēja skriet un lēkāt. Taču daudziem mājdzīvnieku vecākiem būs pārsteigums uzzināt, ka arī sunim var būt “prāta aptumsuma” brīži. Suņu demence, ko dēvē arī par kognitīvās disfunkcijas sindromu (KDS), kļūst par arvien biežāku problēmu, jo mājdzīvnieku veselības aprūpes attīstība ir palielinājusi mājdzīvnieku dzīves ilgumu.

Suņa novecojošās smadzenes

Suņu demence jeb KDS var radīt līdzīgas izmaiņas smadzenēs kā cilvēku demences gadījumos. Runājot par demenci cilvēkiem, vārds 'demence' ir vispārējs apzīmējums visiem kognitīvajiem traucējumiem, no kuriem zināmākais tiek saukts par Alcheimera slimību. Lai gan Alcheimera slimība ir plaši atzīta cilvēku demences forma, aizvedot pie veterinārārsta kādu gados vecāku dzīvnieku, tā bieži vien var palikt nepamanīta. Diemžēl daudzi cilvēki sava suņa uzvedības izmaiņas piedēvē normālam novecošanās procesam un nepiemin veterinārārstam šīs jaunās problēmas. Ar suņu demenci saistītās izmaiņas var būt visai nelielas, un pat visuzmanīgākajam aprūpētājam var būt grūti pamanīt pakāpeniskas izmaiņas suņa uzvedībā.

Zināšanas par suņu demences pazīmēm palīdzēs jums atpazīt šīs problēmas jau agrīnā stadijā, tāpēc uzsāciet sarunu ar savu veterinārārstu un aktīvi rūpējieties par savu suni. Mājdzīvnieku vecākiem ir svarīgi iepazīties ar dažādām mājdzīvnieku novecošanās pazīmēm.

.

Demences pazīmju atpazīšana suņiem

Sunim novecojot, ir svarīgi pamanīt jebkādas izmaiņas viņa uzvedībā. Līdz ar vecumu jūsu suns var dabiski emocionāli nobriest, un viņa reakcija uz noteiktiem stimuliem vai personīgās vēlmes var mainīties, taču noteiktas uzvedības izmaiņas var būt saistītas ar demenci. Lai nepieļautu kognitīvās disfunkcijas sindromu, atcerieties, ka jādomā par tālāk norādītajiem četriem faktoriem.

Dezorientācija

• Staigā un nespēj mierīgi apstāties.
• Bezmērķīgi klīst.
• Iesprūst nepareizajā durvju pusē vai aiz mēbelēm.
• Šķiet, ka ir apmaldījies pagalmā vai aizmirsis nolūku, kāpēc devies ārā.
• Prasās ārā, bet pēc tam skatās uz durvīm, it kā nezinātu, kāpēc tās ir atvērtas.
• Nespēj atpazīt pazīstamus cilvēkus vai suņus.
• Samazināta spēja reaģēt uz sava vārda nosaukšanu vai verbālām komandām (to bieži vien var sajaukt ar kurlumu).

Mijiedarbība ar ģimenes locekļiem

• Meklē mazāk uzmanības (glāstīšanu, vēdera paberzēšanu, rotaļas).
• Mazāks entuziasms, sasveicinoties ar cilvēkiem.
• Vairs nenāk sasveicināties ar ģimenes locekļiem, kad viņi ierodas mājās.

Miegs un aktivitāte

• Guļ vairāk stundu, it īpaši dienas laikā.
• Mazāk guļ naktī.
• Samazinājusies aktivitāte ikdienā.
• Intereses trūkums par apkārtējo vidi.
• Nemierīgums, staigāšana vai riņķošana saulrieta laikā (saulrieta sindroms).
• Vokalizēšana naktī (riešana vai gaudošana).

Dabīgo vajadzību nokārtošana

• Urinēšana vai izkārnīšanās telpās.
• Urinēšana vai izkārnīšanas telpās vien drīz pēc tam, kad bijis ārā.
• Nenorādīšana, ka nepieciešams doties ārā.
• Negadījumi, kas notiek saimnieku acu priekšā.

Citi apsvērumi

Ne katrs no šiem faktoriem var norādīt uz suņu demenci. Līdzīgas var būt arī vecu suņu citu veselības problēmu pazīmes. Piemēram, gados vecākiem suņiem bieži vien ir pasliktinājusies redze un dzirde, un tas var izraisīt apjukumu un mazāku mijiedarbību ar ģimeni. Smadzeņu audzēji suņiem var līdzināties demencei. Vecu suņu veselības problēmas, piemēram, cukura diabēts, Kušinga slimība, nieru slimība un urīna nesaturēšana, var izraisīt urinēšanu mājoklī. Osteoartrīts ir ļoti izplatīta gados vecāku suņu problēma, un tas samazina viņu vēlmi spēlēties un var veicināt negadījumus mājā. Rūpīga fiziskā izmeklēšana, asinsspiediena izmērīšana, urīna analīzes, asins analīzes un rūpīga medicīniskās vēstures novērtēšana palīdzēs veterinārārstam izslēgt veselības problēmas ar līdzīgiem simptomiem kā KDS.

Neatkarīgi no šīm izmaiņām jūsu suņa spēju pasliktināšanās nedrīkst mazināt jūsu cilvēka un dzīvnieka saikni. Apzinoties ar novecošanu saistītās problēmas, ikviens varēs veikt pielāgojumus, lai iekļautu suni aktivitātēs un ļautu viņam justies mīlētam. Ja veterinārārsts ir izslēdzis citas problēmas un konstatējis, ka suņa uzvedības izmaiņas atbilst kognitīvās disfunkcijas sindromam, ir pasākumi, ko varat veikt, lai atvieglotu suņa (un savu) dzīvi.

Drošība suņiem ar saulrieta sindromu

Suņiem un cilvēkiem ar demenci bieži vien ir miega un nomoda ciklu traucējumi, viņi bieži vien vairāk guļ dienas laikā, bet naktī ir nomodā, jūtas dezorientēti un satraukti. Šāda uzvedība ir raksturīga vēlu pēcpusdienā, kad suņi var bez iemesla riet, nemierīgi staigāt, pilnīgi aizmaldīties vai izrādīt vēl vairākas citas simptomātiskas uzvedības izpausmes dienas otrajā pusē. Cilvēki ar kognitīvajiem traucējumiem viegli apjūk un mēdz apmaldīties, savukārt suns ar demenci var aizbēgt no dārza vai izskriet pa jebkurām atvērtām durvīm. Šo iemeslu dēļ cilvēkus un mājdzīvniekus ar demenci nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo īpaši nepazīstamās vietās. Suņu aprūpētājiem jāveic papildu piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņu mājdzīvnieku vienmēr var identificēt, pateicoties pareizai identifikācijas informācijai, un ka viņš nevar nejauši izkļūt no mājokļa vai īpašuma.

Tikšana galā ar negadījumiem dabisko vajadzību nokārtošanas jomā

Aizmiršana par apgūto dabisko vajadzību nokārtošanas vietu var radīt stresu gan sunim, gan viņa saimniekiem. Jūs varat pārvietot suņa rotaļlietas un gultu, kā arī uzstādīt vārtus, lai ļautu viņam pārvietoties tikai tur, kur nav paklāju, un pa vietām, kuras ir vieglāk iztīrīt, kā arī atstāt uz grīdas papīru vai dabisko vajadzību nokārtošanas apguvei paredzētos higiēniskos paliktņus, lai tajos varētu uzsūkties urīns. Arī autiņbiksītes un jostas, kas uzliktas uz vēdera, var labi noderēt, lai mazinātu negadījumu nopietnību, ja vien sunim ir ērti tās valkāt un jums ir laiks tās bieži nomainīt.

Arī biežāka suņa izvešana palīdzēs samazināt negadījumu biežumu. Lai arī ko jūs darītu, centieties suni nerāt par šiem negadījumiem mājās. Novecošanās process jūsu sunim var būt tikpat mulsinošs un biedējošs kā jums. Tas var prasīt radošumu, komandas darbu un elastīgu grafiku, taču visa jūsu ģimene var sadarboties, lai pārvarētu problēmu, kas saistīta ar gados vecāku suni, kurš vairs nezina, kur pareizi nokārtot savas dabiskās vajadzības.

KDS terapija

Papildus uzkopšanai pēc negadījumiem mājoklī vēl viena nomācoša un sarežģīta lieta sunim ar demenci ir miega traucējumi. Suņi naktī ne tikai staigā, bet bieži vien var arī apjukumā gaudot vai riet. Konsultējieties ar veterinārārstu par medikamentiem un stratēģijām, kas var palīdzēt jūsu sunim justies mazāk uzbudinātam un labāk gulēt.

Citas stratēģijas kognitīvās disfunkcijas sindroma pārvaldīšanai ietver vides bagātināšanu un atbilstošu uzturu. Mudiniet savu suni spēlēt interaktīvas spēles, piemēram, puzles, vai izmantot bumbiņas, no kurām var izdabūt barību. Fiziskās aktivitātes palīdz novērst miegu dienas laikā, kā arī nodrošina garīgo stimulāciju. Labi sabalansēts uzturs ar augstu omega-3 taukskābju un antioksidantu daudzumu var palīdzēt aizsargāt smadzeņu šūnas pret novecošanas kaitīgo ietekmi. Aprunājieties ar veterinārārstu par iespējamo terapeitisko suņu barību, kas var palīdzēt uzturēt kognitīvās funkcijas.

Līdztekus recepšu suņu barībai veterinārārsts var ieteikt kādu no vairākiem medikamentiem, kas palīdz mazināt suņu demences pazīmes. Jūs varat apspriest šo zāļu lietošanu un iespējamās blakusparādības, lai noskaidrotu, vai tās ir piemērotas jūsu sunim.

Kognitīvo traucējumu sindroms ir sarežģīta slimība, kurai nav viena noteikta risinājuma. Taču ar pacietību, līdzjūtību un rūpēm jūs varat iemācīties, kā pārvarēt suņu demences radītās problēmas un nodrošināt savam mīļotajam kompanjonam labu dzīves kvalitāti visās viņa vecumdienās.

Pārskatītāji: Dr. Hein Meyer, DVM, PhD, Dipl-ECVIM-CA un Dr. Emma Milne BVSc FRCVS.