Česapīkas līča retrīveri nav tik sabiedriski kā gandrīz visas citas retrīveru sugas, bet izturas kā bērni. Viņiem ir nepieciešama liela fiziskā aktivitāte. Pastāv dažādas iespējas, kā šīs sugas suņus audzināt un mācīt.

 

Česapīkas līča retrīvers: Īss kopsavilkums
 Suņu šķirne: Česapīkas līča retrīvers

Česapīkas līča retrīvera apspalvojuma apakšējā kārta ir smalka un vilnaina, un tā ir dabiski taukaina, lai palīdzētu aizsargāt suni, kamēr tas peld pa auksto ūdeni pakaļ pīlei.

Lielums:

Svara diapazons:

Suņi: 65-80 mārc.
Kuces: 55-70 mārc.

Augstums līdz skaustam:

Suņi: 23-26 collas

Kuces: 21-24 collas

Raksturīgas iezīmes:

Dabiski nokārušās ausis

Kas gaidāms:

Nepieciešamība pēc fiziskās aktivitātes: 20-40 minūtes dienā
Enerģijas līmenis: Vidējs
Dzīves ilgums: 10-13 gadi
Tendence slienāties: Maza Tendence krākt: Maza
Tendence riet: Maza
Tendence rakt: Maza Sociālās / ar uzvedības pievēršanu saistītās vajadzības: Lielas

Audzēšanas nolūks:

Ūdens retrīvers

Apspalvojums:

Garums: Īss
Raksturlielumi: Sprogains
Krāsas: Brūna, grīšļu un nokaltušas zāles krāsa
Vispārējās ar kažoka kopšanu saistītās vajadzības: Vidējas

Atzīšana klubos:

AKC klasifikācija: Sporta suns
UKC klasifikācija: Medību suns
Izplatība: Liela

Suņu augums līdz skaustam ir 23-26 collas, un viņi sver aptuveni 65- 80 mārciņas (29-36 kilogramus); kuču augums līdz skaustam ir 21-24 collas, bet svars – 55-70 mārciņas (25-32 kilogrami).

Česapīkas līča retrīveriem ir graciozas proporcijas. Galva ir apaļa un plata. Žokļi ir pietiekami plati, lai varētu satvert nomedītos putnus, un pietiekami īsi, lai būtu ciešs satvēriens. Nokarenās ausis ir diezgan mazas un novietotas diezgan augstu uz galvas. Ķermeņa un astes garums ir vidējs. Krūtis ir augstas un platas. Īpaši raksturīga iezīme ir tā, ka ķermeņa pēdējā ceturtdaļa atrodas tikpat augstu, un bieži pat augstāk, kā plecu daļa.

Šī šķirne ir zināma ar savu ūdensizturīgo, dubulto apspalvojumu. Česapīkas līča retrīvera apspalvojuma apakšējā kārta ir smalka un vilnaina, un tā ir dabiski taukaina, lai palīdzētu aizsargāt suni, kamēr tas peld pa auksto ūdeni pakaļ pīlei. Kažoka krāsa var būt no tumši brūnas līdz dzeltenbrūnai vai nokaltušas zāles krāsai, lai varētu labi saplūst ar apkārtni. Dažiem Česapīkas retrīveriem ir balti plankumi. Česapīkas līča retrīveriem ir arī raksturīgas dzeltenīgas vai dzintarkrāsas acis.

Personība:

Česapīkas līča retrīveri nav tik sabiedriski kā gandrīz visas citas retrīveru sugas. Tomēr viņi izturas kā bērni, un gandrīz visi šīs šķirnes suņi ir draudzīgi pret svešiniekiem. Viņi mēdz labi saprasties arī ar citiem dzīvniekiem, kaut gan daži Česapīkas retrīveri ir izrādījuši agresitivitāti pret citiem suņiem.

Šīs šķirnes suņi pārāk daudz nerej, un arī netiek uzskatīti par pārāk viegli uzbudināmiem. Faktiski, tiek uzskatīts, ka šīs šķirnes suņiem ir nosvērts raksturs.

Daži eksperti saka, ka Česapīkas līča retrīverus ir viegli dresēt un iemācīt dzīvot mājās. Citi saka, ka šie suņi var būt ļoti stūrgalvīgi un ka noteikti iesakāma pamatdresūra, un ka Česapīkas līča retrīveri nav īpaši piemērota suga nepieredzējušiem suņu īpašniekiem.

Šī suņa turēšana:

Česapīkas līča retrīveri ir sporta suņi, un viņiem ir nepieciešama visai liela fiziskā aktivitāte. Līdz ar to viņiem būtu labi dzīvot vietās, kurās viņi var draiskoties, peldēt un medīt. Tomēr, ja viņu aizbildnis spēj nodrošināt garas pastaigas, viņi spēk pielāgoties arī dzīvei pilsētā. Būtu lieliski, ja reizēm varētu doties uz vietām, kur šie suņi var peldēt un traukties pakaļ aizmestām rotaļlietām vai kociņiem, jo viņiem šīs nodarbes ārkārtīgi patīk.

Česapīkas līča retrīveri aizsargā savus saimniekus un tiek uzskatīti par samērā labiem sargsuņiem. Viņu kažokam ir nepieciešama minimāla kopšana, tomēr reizēm tiek ieteikts veikt sukāšanu ar gumijas cimdu, lai uzturētu kažoku labā stāvoklī un kontrolētu tā taukainumu. Šie suņi met spalvu, bet mazāk nekā citi lielo šķirņu suņi.

Vēsture:

Česapīkas līča retrīveru kā šķirnes vēsture sākās 1807. gadā, kad no pie Merilendas krasta avarējuša britu kuģa tika izglābti divi ņūfaundlenda kucēni. Atklājās, ka šie suņi ir lieliski pīļu pienesēji, un, tie tika sakrustoti ar citiem suņiem, iespējams ar taisnspalvainajiem un sprogainajiem retrīveriem. Arī to pēcteči bija lieliski retrīveri. Tiek sacīts, ka 1880. gadu vidū šīs šķirnes suņi tika izmantoti tam, lai pārnestu krastā līdz pat 300 pīles dienā, un šī šķirne kļuva zināma ar nosaukumu Česapīkas līča retrīvers. Šīs šķirnes entuziasti šos suņus neformāli sauc par "česijiem".

1885. gadā šo šķirni atzina AKC. Kaut arī Česapīkas līča retrīveri ir sporta suņi, viņus izmanto arī kā suņus pavadoņus akliem cilvēkiem, un tiek uzskatīts, ka viņi ir lieliski sabiedrotie.

Saistīti raksti par mājdzīvnieku aprūpi

Ar lolojumdzīvnieku aprūpi saistītie raksti